Britu mediji ceļ trauksmi par GPS bloķēšanu Baltijas reģionā – Latvijas aviācijas eksperti norāda, ka bažām nav pamata
Britu tabloīdos pietiekami dramatiski aprakstīta nu jau vairākus gadus novērotā, bet pēdējā laikā pastiprinātā GPS signāla traucēšana, kas ietekmē arī aviosatiksmi Baltijas reģionā.
Pēdējā laikā regulāri Latvijas gaisa telpā lidmašīnām tiek novērots ļoti augsts GPS signālu traucējumu kāpums.
Ziņu, ka kāds no lidaparātiem pēc šīs iejaukšanās būtu novirzījies no maršruta jeb apmaldījies, par laimi, nav. Pārsvarā aizdomas par šādiem traucējumiem krīt uz Krieviju, konkrēti – Kaļiņingradas apgabalu, kas varētu būt traucējumu izcelsmes vieta.
Britu presē gan par notiekošo tiek celta trauksme – “The Sun” vēsta, ka “tūkstošiem britu brīvdienu lidojumi ir tikuši ietekmēti”. Lidmašīnām esot nācies veikt asus manevrus, lai izvairītos no šķēršļiem, kurus GPS sistēma uzrāda, bet kuru realitātē nav.
“The Sun” publikācijā teikts, ka līdz marta beigām 2309 “Ryanair”, 1368 “Wizz Air” 82 “British Airways”, septiņi “Jet2” un četri “EasyJet” reisi ir saskārušies ar GPS traucējumiem. Britu medijs vēsta, ka šādi traucējumi rada lielu bīstamību, taču atsaucas uz vārdā nenosauktu “avotu avio industrijā”.
Kā bīstamu šo parādību nodēvējusi līdz šim ir Eiropas Savienības aviācijas drošības aģentūra, taču Latvijas Civilās aviācijas aģentūra atkārtoti sniedz pretēju vēstījumu.
“Kā vairākkārt ir norādīts, GPS signāla traucējumi nerada draudus gaisa kuģu lidojumu drošumam. GPS maldinoša signāla pārraidīšana vai tā darbības traucēšana ir mēģinājums mainīt lietotāja globālās navigācijas satelītu sistēmas signālus, padarot to pozīciju neuzticamu, kas rada ietekmi uz civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem, tomēr tas nerada draudus gaisa kuģiem vai to pasažieriem. Gaisa kuģi izmanto vairākas navigācijas sistēmas, turklāt gadījumos, kad tiek konstatēts, ka GPS signālam ir traucējumi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izdod NOTAM paziņojumu, tādā veidā arī brīdinot citus telpas lietotājus. Traucējumu laikā notiek aktīvāks gaisa kuģu atrašanās vietas monitorings, kā arī notiek biežāka saziņa starp gaisa kuģu apkalpi un gaisa satiksmes dispečeriem,” Jauns.lv skaidro CAA Operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs.
