Kremlis turpina atriebties Navaļnijam pēc nāves — patriarhs Kirils soda garīdznieku, kurš izvadīja kolonijā nomocīto opozicionāru pēdējā gaitā

15.aprīļa rīkojums Maskavas bīskapijas mājaslapā publicēts otrdien.

Safronovs bija viens no tiem garīdzniekiem, kuri nebaidījās publiski aicināt Krievijas varas iestādes atdot Navaļnija mirstīgās atliekas viņa ģimenei, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza". Pēc deviņu dienu vilcināšanās un draudiem, Navaļnija līķis tika atdots viņa mātei.

Garīdznieks arī nav lasījis "Lūgšanu par svētās Krievzemes uzvaru", platformā "Telegram" vēsta anonīmais kanāls "Pravoslavije i zombi" ("Pareizticība un zombiji"). Maskavas bīskapija kopš 2022.gada septembra pieprasa, lai šī lūgšana tiktu lasīta visos dievnamos, cenšoties iedzīt visiem galvās patriotismu, kamēr Krievija turpina asiņaino karu Ukrainā. Pats patriarhs jau sen pievienojies kara atbalstītāju korim, Krievijas asinsdarbus Ukrainā uzdodot par "svēto karu" pret Rietumiem.

Soda ietvaros Safronovam trīs gadus liegts sniegt svētības, valkāt garīdznieka tērpu sutanu un priestera krustu, viņš arī pazemināts rangā par psalmistu un nosūtīts uz mūka Svētā Pimena Lielā baznīcu Maskavā. Ja viņš "labosies" un tādējādi kļūs par paklausīgu militārās histērijas apsēstās impērijas skrūvīti, pēc trim gadiem augstā priekšniecība lems par viņa iespēju atgūt priestera amatu.

Patriarha Kirila naids pret Navaļniju un viņa piemiņu ir saprotams — par pieticīgajam kristietim un miesīgo kārdinājumu šaustītājam galīgi neatbilstošo patriarha lepno dzīvesveidu un tumšo pagātni, kurā ietilpst arī vērienīga alkohola un tabakas tirdzniecība, kā arī ciešā sadarbība ar čekistiem, vēstīts ne reizi vien. Patriarha kritika saasinājās pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kuru viņš visādi atbalstīja, tai piešķirot "svētā kara" apzīmējumu.

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3 “Polārais vilks”, kas ir viena no visskarbākajām brīvības atņemšanas iestādēm Krievijā gan režīma, gan apstākļu ziņā. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda. 14. februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei Ludmilai, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā un mātei tikai parādītu svaigu kapu vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu". “Laiks nestrādā jūsu labā, līķis trūd,” izmeklētājs tiešā tekstā paziņojis mātei.

Navaļnija bērēs 1. martā piedalījās daudzi tūkstoši cilvēku. Viņu apglabāja Borisovas kapsētā Maskavā.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Tikai pēc Navaļnija nāves Kremļa diktators viņa vārdu pieminēja pirmo reizi, ar neslēptu gandarījumu komentējot viņa nāvi.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja Navaļniju noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā. Taču arī šādos ilgstošas spīdzināšanas apstākļos Navaļnijs turpināja vērsties gan pret Putina režīmu, gan pret Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.